26.02.2025

Zviedrijas baznīca strīdas par meža apsaimniekošanas nākotni

Zviedrijas baznīca, viena no valsts lielākajām meža īpašniecēm, nonākusi domstarpībās par meža apsaimniekošanas nākotnes stratēģiju. Septembrī publicētais 400 lappušu garais ziņojums „Baznīca un mežs” ierosināja pāriet uz dabiskāku meža apsaimniekošanu, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un klimata labumu.

Stifti iebilst pret centralizāciju

Daži ziņojumu uzskatīja par inovatīvu un iespējamu paraugu citiem meža īpašniekiem. Tomēr stiftu pārstāvji un baznīcas Īpašumu komisiju locekļi asi kritizē ieteikumus. Viņi norāda uz neproporcionāli augstajām izmaksām, apšauba klimata ieguvumus un nevēlas zaudēt kontroli pār meža apsaimniekošanas lēmumiem.

Lundas bīskaps Johans Tirbergs uzsvēra, ka baznīcas galvenais uzdevums nav eksperimentāls mežsaimniecības veids. Vekšes bīskaps Fredriks Modeuss kritizēja ierosināto centralizāciju, kas, viņa vārdiem, nozīmētu attālu vadību pār stiftu meža saimniecību.

Ziņojuma autors, bijušais Upsālas lēnpriekšnieks Gērans Enanders, nosūtīja protesta vēstuli baznīcas vadībai, kad stifti spieda Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes (SLU) vadītājus veikt trīs papildu pētījumus. Viņš uzskata, ka šāda rīcība apdraud konsultāciju procesu un liecina par nepatiku pret kritiku.

Atbalsts un pretestība

Lielākā daļa stiftu, pēc neoficiālām ziņām, ir pret ierosinātajām izmaiņām. Savukārt Stokholmas stifts un bijušais arhibīskaps Anderss Veirids atbalsta ziņojuma ieteikumus. Veirids uzskata, ka baznīcai jābūt paraugs citiem, jo meža ienākumi veido tikai nelielu daļu no kopējiem ieņēmumiem.

Zviedrijas baznīca ir valsts piektā lielākā meža īpašniece, kuras meža platība līdzinās Gotlandes un Ēlandes salu kopplatībai. Šī gada rudenī Baznīcas sapulce izlemīs par meža apsaimniekošanas virziena maiņu.

Ko tas nozīmē meža īpašniekiem

Strīds par Zviedrijas baznīcas meža apsaimniekošanu parāda, ka dabas aizsardzības un ekonomisko interešu saskaņošana ir sarežģīts process. Izmaiņas varētu ietekmēt arī citus lielus meža īpašniekus, ja tiks izvēlēts dabas tuvāks modelis.

Avots: SVT Nyheter (raksts sagatavots latviski pēc zviedru valodas avota).

Foto: Magnus Jonasson / Unsplash


Dalies: