04.03.2024

Zviedrijā sarūk bikšainā apoga populācija – galvenais iemesls ir kailciršu mežsaimniecība

Bikšainais apogs (Aegolius funereus) kādreiz bija Zviedrijā izplatītākā pūce, bet tagad tas ieņem tikai trešo vietu. Lielā mērā tas skaidrojams ar kailciršu mežsaimniecību un daļēji – ar klimata pārmaiņām, norāda Lundas Universitātes Zviedrijas putnu uzskaites speciālists Martins Grīns.

Kāpēc populācija sarūk

Populācijas samazināšanās turpinās jau ilgi, bet tā atkal aktualizējusies, gatavojot jauno izdevumu grāmatai “Zviedrijas putni”, kurā tiek novērtēts katras ligzdojošās sugas skaits. Iepriekšējais izdevums iznāca 2012. gadā, jaunais gaidāms 2024. gadā. Jau 2018. gada ziņojumā Eiropas Savienībai bikšainā apoga skaita novērtējums tika ievērojami samazināts.

“Kailciršu mežsaimniecība, kas Zviedrijā ilgi bijusi valdošā, nozīmē, ka esam izcirtuši vecos egļu dominētos skujkoku mežus. Līdz ar tiem izzuduši arī daudzi sīkie grauzēji, ar ko apogs barojas,” skaidro Grīns. Izcirtumos ienāk citi grauzēji, piemēram, lauku strupastes, taču apogi atklātās vietās gandrīz neuzturas, tāpēc no tām labumu negūst. Tie labāk jūtas dabiskos skujkoku mežos, nevis egļu un priežu stādījumos.

Siltākas ziemas ar biežu atkušņu un salu miju grauzējiem rada papildu grūtības, taču apogu skaita kritums sākās jau pirms šīs ietekmes. “Laikapstākļi drīzāk pastiprina to, ko darām ar mežu,” saka Grīns.

Citas pūces

Tagad izplatītākās pūces Zviedrijā ir meža pūce un apodziņš. Meža pūce, iespējams, siltāka klimata dēļ izplatās arvien tālāk uz ziemeļiem, bet no izcirtumiem, pēc Grīna teiktā, drīzāk ieguvušas lielākās pūces, piemēram, urālpūce un ziemeļpūce.

Ko tas nozīmē meža īpašniekiem

Bikšainais apogs sastopams arī Latvijā. Vecu skujkoku audžu un dobumainu koku saglabāšana palīdz uzturēt šīs sugas dzīvotnes.

Avots: Natursidan (raksts sagatavots latviski pēc zviedru valodas avota).

Foto: Denys Mikhalevych / Pexels


Dalies: