Kas ir mizgrauzis?
Mizgraužus tā sauc tāpēc, ka tie vairojas koku iekšējā mizā – dzīvos un atmirušos lūksnes audos. Pieaugušās vaboles pārziemo meža zemsedzē un inficētajos kokos, kad vides apstākļi nav labvēlīgi vairošanai. Pavasarī, iestājoties siltākam laikam (parasti maijā), mizgrauži sāk ceļot (var pārvietoties līdz 1 km), meklējot novājinātus kokus. Kad koks atrasts, mizgrauzis izurbjas cauri novājinātajai mizai un izveido ejas, kurās var pāroties un dēt oliņas.
Mizgrauži ir īpaši bīstami tāpēc, ka izdalītie feromoni piesaista lielu skaitu citu mizgraužu, kā rezultātā tie uzbrūk arī veseliem kokiem un iznīcina veselas audzes lielās platībās. Ja laika apstākļi ir labvēlīgi (silts un sauss laiks), mizgrauzis divas līdz piecas nedēļas pēc koka inficēšanas var pārceļot uz nākamo koku un atkārtot procesu. Labvēlīgos apstākļos var attīstīties līdz trim mizgraužu paaudzēm. Kad kāpuri izšķiļas, tie barojas un iekūņojas zem mizas.
Mizgrauži sazinās savā starpā ar semioķīmisko vielu palīdzību – savienojumiem vai maisījumiem, kas nodod ziņas citiem sugas īpatņiem. Daži elektrofizioloģiskie un uzvedības dati liecina, ka mizgrauži spēj uztvert ne tikai citu mizgraužu tiešos smaržu signālus, bet arī dažus koku izdalītos savienojumus. Tiek uzskatīts, ka tos piesaista arī etanols, kas ir viens no mikroorganismu darbības blakusproduktiem atmirušos koksnes audos.
Kā cīnīties ar mizgraužiem?
Ja raugāmies tieši uz Latvijas situāciju, liela problēma ir bezatbildīga meža apsaimniekošana, jo mizgraužu savairošanos veicina nekoptas egļu audzes, kurās nav laikus veikta jaunaudžu kopšana un kopšanas cirtes. Ja egles aug pārāk biezi, tās izstīdzē, un tām veidojas maza un vāja sakņu sistēma, tāpēc vējš egles viegli bojā, un tas savukārt piesaista mizgraužus. Egles ieteicams stādīt arī jauktās audzēs ar bērziem, jo šīs sugas labi sader un veicina labāku audzes veidošanos, turklāt bērzi vētru laikā pasargā egles.
Nākamais būtiskais faktors, kas veicinājis mizgraužu izplatību, ir novēlota reakcija uz to izplatīšanos. Valsts līmenī būtu bijis jāizstrādā plāns audžu apsekošanai, un, konstatējot mizgraužus, konkrētajā īpašumā vai reģionā būtu jāpiemēro vienkāršota un paātrināta meža ciršana.
Jau 2017. gadā bija skaidrs, ka mizgraužu invāzijas dēļ Eiropā (no 2017. līdz 2022. gadam Eiropā cieta 25 % egļu audžu) Latvijai draud līdzīgs liktenis un būtu jāizstrādā rīcības plāns, ko diemžēl neizdarīja. Kā rāda Vācijas pieredze (mizgraužu dēļ papildus nocirsti 40 miljoni m3), nepieciešama zibenīga rīcība – slimie koki jānocērt, kā arī līdz pat kilometram pa perimetru ap skarto audzi, lai ierobežotu mizgraužu izplatību.
Kāda ir situācija Latvijā?
Tagad ir pēdējais brīdis rīkoties – inficētās platības steidzami jāapzina, lai šoziem varētu nocirst pēc iespējas vairāk bojāto un apkārtējo audžu. Lai mizgraužu apkarošanas pasākumi būtu efektīvi, ciršana jāveic tikai ziemā, kamēr mizgrauzis ir miera stāvoklī, un no nocirstajām audzēm obligāti jāizved zari.
Timbro aicina ikvienu atbildīgi izturēties pret mizgraužu invāziju un gudri apsaimniekot savu mežu, jo kaimiņa mežs atrodas blakus Tavējam. Tikai rīkojoties laikus un palīdzot cits citam kā atbildīgiem īpašniekiem un biedriem, varam pasargāt savus un apkārtējos mežus no šīs mizgraužu invāzijas, lai dārgais egļu zāģbaļķis nepārvērstos malkā!

