Pirms ciršanas uzsākšanas ir būtiski saprast, kurš cirtes veids ir piemērotākais
Kas ir meža ciršana?
Ciršana ir process mežā, kurā kokus nocērt, lai uzlabotu audzes kvalitāti un/vai iegūtu koksni. Ciršanā izšķir divas galvenās kategorijas – kopšanas cirti un galveno cirti. Jāpiemin arī īpaši cirtes veidi, piemēram, sanitārā, rekonstruktīvā un ainavu cirte.
Galvenā cirte – viens no izplatītākajiem cirtes veidiem
Galvenā cirte ir audzes nociršana, kad audze sasniegusi noteiktu vecumu vai caurmēru. Šo cirtes veidu var saukt arī par atjaunošanas cirti, jo pēc tās pabeigšanas jāveic meža atjaunošana. Galvenajā cirtē iespējami dažādi izpildes veidi. Piemēram, kailcirte ir cirtes veids, kurā audzi pilnībā nocērt vienā paņēmienā. Pēc kailcirtes mežu atjauno mākslīgi (stādot vai sējot) vai dabiski. Kailcirtes maksimālo platību nosaka atkarībā no meža tipa.
GALVENIE CIRŠU VEIDI UN TO PIELIETOJUMS:
Galvenā cirte:
- Kailcirte: audzi nocērt pilnībā. Pēc ciršanas mežu atjauno. Maksimālā platība ir atkarīga no meža tipa.
- Pakāpeniskā cirte: audzi nocērt vairākos paņēmienos, lai veicinātu dabisko atjaunošanos.
- Izlases cirte: audzi nenocērt pilnībā, nocērt tikai daļu audzes.
Kopšanas cirte:
- Mērķis ir uzlabot atlikušo koku augšanas apstākļus un veidot vēlamo audzes sastāvu.
- Jaunaudžu kopšanas cirte: sāk, kad ātraudzīgie koki sāk nomākt mērķa sugas kokus.
- Krājas kopšanas cirte: dod iespēju gūt ienākumus no apaļkoka sortimentiem.
Sanitārā cirte:
- Veic, ja audze cietusi no dabas katastrofām vai koku bojāejas.
- Nocērt bojātos un slimos kokus, lai aizsargātu pārējo audzi.
Ir būtiski, lai meža īpašnieks būtu informēts par dažādajiem cirtes veidiem un to pielietošanas laiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību un audzes veselību.

